Spet

,

Verb.

T.

[AS.

sp[GREEK]tan

. See

.]

To spit; to throw out.

[Obs.]

,

Noun.

Spittle.

[Obs.]

SPET

,

Verb.

T.

To spit; to throw out. [Not in use.]

See also: spet

spēt tr., 1st conj., pres. spēju, spēj, spēj, past spēju

conjugation of spēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	spēju	spēju	spēšu	—
2nd pers. sg.	tu	spēj	spēji	spēsi	spēj
3rd pers. sg.	viņš, viņa	spēj	spēja	spēs	lai spēj
1st pers. pl.	mēs	spējam	spējām	spēsim	spēsim
2nd pers. pl.	jūs	spējat	spējāt	spēsiet, spēsit	spējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	spēj	spēja	spēs	lai spēj

CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	spējot		Present Active 1 (Adj.)		spējošs
Past	esot spējis		Present Active 2 (Adv.)		spēdams
Future	spēšot		Present Active 3 (Adv.)		spējot
Imperative	lai spējot		Present Active 4 (Obj.)		spējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		spējis
Present	spētu		Present Passive		spējams
Past	būtu spējis		Past Passive		spēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāspēj		Infinitive (nenoteiksme)		spēt
Conjunctive 1	esot jāspēj		Negative Infinitive		nespēt
Conjunctive 2	jāspējot		Verbal noun		spēšana