Definify.com
Definition 2025
ապացուցվել
ապացուցվել
Armenian
Verb
ապացուցվել • (apacʿucʿvel)
- mediopassive of ապացուցել (apacʿucʿel)
Inflection
conjugation (Eastern Armenian)
infinitive | ապացուցվել (apacʿucʿvel) | imperfective converb | ապացուցվում (apacʿucʿvum) | ||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
passive | — | simultaneous converb | ապացուցվելիս (apacʿucʿvelis) | ||||
causative | — | perfective converb | ապացուցվել (apacʿucʿvel) | ||||
aorist stem | ապացուցվ- (apacʿucʿv-) | future converb I | ապացուցվելու (apacʿucʿvelu) | ||||
resultative participle | ապացուցված (apacʿucʿvac) | future converb II | ապացուցվելիք (apacʿucʿvelikʿ) | ||||
subject participle | ապացուցվող (apacʿucʿvoł) | connegative converb | ապացուցվի (apacʿucʿvi) | ||||
person | singular | plural | |||||
1st person | 2nd person | 3rd person | 1st person | 2nd person | 3rd person | ||
indicative | ես | դու | նա | մենք | դուք | նրանք | |
present | ապացուցվում եմ (apacʿucʿvum em) | ապացուցվում ես (apacʿucʿvum es) | ապացուցվում է (apacʿucʿvum ē) | ապացուցվում ենք (apacʿucʿvum enkʿ) | ապացուցվում եք (apacʿucʿvum ekʿ) | ապացուցվում են (apacʿucʿvum en) | |
imperfect | ապացուցվում էի (apacʿucʿvum ēi) | ապացուցվում էիր (apacʿucʿvum ēir) | ապացուցվում էր (apacʿucʿvum ēr) | ապացուցվում էինք (apacʿucʿvum ēinkʿ) | ապացուցվում էիք (apacʿucʿvum ēikʿ) | ապացուցվում էին (apacʿucʿvum ēin) | |
future | ապացուցվելու եմ (apacʿucʿvelu em) | ապացուցվելու ես (apacʿucʿvelu es) | ապացուցվելու է (apacʿucʿvelu ē) | ապացուցվելու ենք (apacʿucʿvelu enkʿ) | ապացուցվելու եք (apacʿucʿvelu ekʿ) | ապացուցվելու են (apacʿucʿvelu en) | |
future perfect | ապացուցվելու էի (apacʿucʿvelu ēi) | ապացուցվելու էիր (apacʿucʿvelu ēir) | ապացուցվելու էր (apacʿucʿvelu ēr) | ապացուցվելու էինք (apacʿucʿvelu ēinkʿ) | ապացուցվելու էիք (apacʿucʿvelu ēikʿ) | ապացուցվելու էին (apacʿucʿvelu ēin) | |
present perfect | ապացուցվել եմ (apacʿucʿvel em) | ապացուցվել ես (apacʿucʿvel es) | ապացուցվել է (apacʿucʿvel ē) | ապացուցվել ենք (apacʿucʿvel enkʿ) | ապացուցվել եք (apacʿucʿvel ekʿ) | ապացուցվել են (apacʿucʿvel en) | |
pluperfect | ապացուցվել էի (apacʿucʿvel ēi) | ապացուցվել էիր (apacʿucʿvel ēir) | ապացուցվել էր (apacʿucʿvel ēr) | ապացուցվել էինք (apacʿucʿvel ēinkʿ) | ապացուցվել էիք (apacʿucʿvel ēikʿ) | ապացուցվել էին (apacʿucʿvel ēin) | |
aorist | ապացուցվեցի, ապացուցվի* (apacʿucʿvecʿi, apacʿucʿvi*) | ապացուցվեցիր, ապացուցվիր* (apacʿucʿvecʿir, apacʿucʿvir*) | ապացուցվեց (apacʿucʿvecʿ) | ապացուցվեցինք, ապացուցվինք* (apacʿucʿvecʿinkʿ, apacʿucʿvinkʿ*) | ապացուցվեցիք, ապացուցվիք* (apacʿucʿvecʿikʿ, apacʿucʿvikʿ*) | ապացուցվեցին, ապացուցվին* (apacʿucʿvecʿin, apacʿucʿvin*) | |
subjunctive | ես | դու | նա | մենք | դուք | նրանք | |
future | ապացուցվեմ (apacʿucʿvem) | ապացուցվես (apacʿucʿves) | ապացուցվի (apacʿucʿvi) | ապացուցվենք (apacʿucʿvenkʿ) | ապացուցվեք (apacʿucʿvekʿ) | ապացուցվեն (apacʿucʿven) | |
future perfect | ապացուցվեի (apacʿucʿvei) | ապացուցվեիր (apacʿucʿveir) | ապացուցվեր (apacʿucʿver) | ապացուցվեինք (apacʿucʿveinkʿ) | ապացուցվեիք (apacʿucʿveikʿ) | ապացուցվեին (apacʿucʿvein) | |
conditional | ես | դու | նա | մենք | դուք | նրանք | |
future | կապացուցվեմ (kapacʿucʿvem) | կապացուցվես (kapacʿucʿves) | կապացուցվի (kapacʿucʿvi) | կապացուցվենք (kapacʿucʿvenkʿ) | կապացուցվեք (kapacʿucʿvekʿ) | կապացուցվեն (kapacʿucʿven) | |
future perfect | կապացուցվեի (kapacʿucʿvei) | կապացուցվեիր (kapacʿucʿveir) | կապացուցվեր (kapacʿucʿver) | կապացուցվեինք (kapacʿucʿveinkʿ) | կապացուցվեիք (kapacʿucʿveikʿ) | կապացուցվեին (kapacʿucʿvein) | |
imperative | — | (դու) | — | — | (դուք) | — | |
— | ապացուցվի՛ր, ապացուցվի՛* (apacʿucʿvír, apacʿucʿví*) | — | — | ապացուցվե՛ք, ապացուցվեցե՛ք** (apacʿucʿvékʿ, apacʿucʿvecʿékʿ**) | — | ||
*colloquial **dated |
negative conjugation (Eastern Armenian)
infinitive | չապացուցվել (čʿapacʿucʿvel) | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
connegative converb | չապացուցվի (čʿapacʿucʿvi) | ||||||
resultative participle | չապացուցված (čʿapacʿucʿvac) | ||||||
subject participle | չապացուցվող (čʿapacʿucʿvoł) | ||||||
person | singular | plural | |||||
1st person | 2nd person | 3rd person | 1st person | 2nd person | 3rd person | ||
indicative | ես | դու | նա | մենք | դուք | նրանք | |
present | չեմ ապացուցվում (čʿem apacʿucʿvum) | չես ապացուցվում (čʿes apacʿucʿvum) | չի ապացուցվում (čʿi apacʿucʿvum) | չենք ապացուցվում (čʿenkʿ apacʿucʿvum) | չեք ապացուցվում (čʿekʿ apacʿucʿvum) | չեն ապացուցվում (čʿen apacʿucʿvum) | |
imperfect | չէի ապացուցվում (čʿēi apacʿucʿvum) | չէիր ապացուցվում (čʿēir apacʿucʿvum) | չէր ապացուցվում (čʿēr apacʿucʿvum) | չէինք ապացուցվում (čʿēinkʿ apacʿucʿvum) | չէիք ապացուցվում (čʿēikʿ apacʿucʿvum) | չէին ապացուցվում (čʿēin apacʿucʿvum) | |
future | չեմ ապացուցվելու (čʿem apacʿucʿvelu) | չես ապացուցվելու (čʿes apacʿucʿvelu) | չի ապացուցվելու (čʿi apacʿucʿvelu) | չենք ապացուցվելու (čʿenkʿ apacʿucʿvelu) | չեք ապացուցվելու (čʿekʿ apacʿucʿvelu) | չեն ապացուցվելու (čʿen apacʿucʿvelu) | |
future perfect | չէի ապացուցվելու (čʿēi apacʿucʿvelu) | չէիր ապացուցվելու (čʿēir apacʿucʿvelu) | չէր ապացուցվելու (čʿēr apacʿucʿvelu) | չէինք ապացուցվելու (čʿēinkʿ apacʿucʿvelu) | չէիք ապացուցվելու (čʿēikʿ apacʿucʿvelu) | չէին ապացուցվելու (čʿēin apacʿucʿvelu) | |
present perfect | չեմ ապացուցվել (čʿem apacʿucʿvel) | չես ապացուցվել (čʿes apacʿucʿvel) | չի ապացուցվել (čʿi apacʿucʿvel) | չենք ապացուցվել (čʿenkʿ apacʿucʿvel) | չեք ապացուցվել (čʿekʿ apacʿucʿvel) | չեն ապացուցվել (čʿen apacʿucʿvel) | |
pluperfect | չէի ապացուցվել (čʿēi apacʿucʿvel) | չէիր ապացուցվել (čʿēir apacʿucʿvel) | չէր ապացուցվել (čʿēr apacʿucʿvel) | չէինք ապացուցվել (čʿēinkʿ apacʿucʿvel) | չէիք ապացուցվել (čʿēikʿ apacʿucʿvel) | չէին ապացուցվել (čʿēin apacʿucʿvel) | |
aorist | չապացուցվեցի, չապացուցվի* (čʿapacʿucʿvecʿi, čʿapacʿucʿvi*) | չապացուցվեցիր, չապացուցվիր* (čʿapacʿucʿvecʿir, čʿapacʿucʿvir*) | չապացուցվեց (čʿapacʿucʿvecʿ) | չապացուցվեցինք, չապացուցվինք* (čʿapacʿucʿvecʿinkʿ, čʿapacʿucʿvinkʿ*) | չապացուցվեցիք, չապացուցվիք* (čʿapacʿucʿvecʿikʿ, čʿapacʿucʿvikʿ*) | չապացուցվեցին, չապացուցվին* (čʿapacʿucʿvecʿin, čʿapacʿucʿvin*) | |
subjunctive | ես | դու | նա | մենք | դուք | նրանք | |
future | չապացուցվեմ (čʿapacʿucʿvem) | չապացուցվես (čʿapacʿucʿves) | չապացուցվի (čʿapacʿucʿvi) | չապացուցվենք (čʿapacʿucʿvenkʿ) | չապացուցվեք (čʿapacʿucʿvekʿ) | չապացուցվեն (čʿapacʿucʿven) | |
future perfect | չապացուցվեի (čʿapacʿucʿvei) | չապացուցվեիր (čʿapacʿucʿveir) | չապացուցվեր (čʿapacʿucʿver) | չապացուցվեինք (čʿapacʿucʿveinkʿ) | չապացուցվեիք (čʿapacʿucʿveikʿ) | չապացուցվեին (čʿapacʿucʿvein) | |
conditional | ես | դու | նա | մենք | դուք | նրանք | |
future | չեմ ապացուցվի (čʿem apacʿucʿvi) | չես ապացուցվի (čʿes apacʿucʿvi) | չի ապացուցվի (čʿi apacʿucʿvi) | չենք ապացուցվի (čʿenkʿ apacʿucʿvi) | չեք ապացուցվի (čʿekʿ apacʿucʿvi) | չեն ապացուցվի (čʿen apacʿucʿvi) | |
future perfect | չէի ապացուցվի (čʿēi apacʿucʿvi) | չէիր ապացուցվի (čʿēir apacʿucʿvi) | չէր ապացուցվի (čʿēr apacʿucʿvi) | չէինք ապացուցվի (čʿēinkʿ apacʿucʿvi) | չէիք ապացուցվի (čʿēikʿ apacʿucʿvi) | չէին ապացուցվի (čʿēin apacʿucʿvi) | |
imperative | — | (դու) | — | — | (դուք) | — | |
— | մի՛ ապացուցվիր, մի՛ ապացուցվի* (mí apacʿucʿvir, mí apacʿucʿvi*) | — | — | մի՛ ապացուցվեք, մի՛ ապացուցվեցեք** (mí apacʿucʿvekʿ, mí apacʿucʿvecʿekʿ**) | — | ||
*colloquial **dated |
declension of the nominalized infinitive, u-type, inanimate (Eastern Armenian)
singular (singulare tantum) | ||||
---|---|---|---|---|
nominative | ապացուցվել (apacʿucʿvel) | |||
dative | ապացուցվելու (apacʿucʿvelu) | |||
ablative | ապացուցվելուց (apacʿucʿvelucʿ) | |||
instrumental | ապացուցվելով (apacʿucʿvelov) | |||
locative | ապացուցվելում (apacʿucʿvelum) | |||
definite forms | ||||
nominative | ապացուցվելը/ապացուցվելն (apacʿucʿvelə/apacʿucʿveln) | |||
dative | ապացուցվելուն (apacʿucʿvelun) | |||
1st person possessive forms (my) | ||||
nominative | ապացուցվելս (apacʿucʿvels) | |||
dative | ապացուցվելուս (apacʿucʿvelus) | |||
ablative | ապացուցվելուցս (apacʿucʿvelucʿs) | |||
instrumental | ապացուցվելովս (apacʿucʿvelovs) | |||
locative | ապացուցվելումս (apacʿucʿvelums) | |||
2nd person possessive forms (your) | ||||
nominative | ապացուցվելդ (apacʿucʿveld) | |||
dative | ապացուցվելուդ (apacʿucʿvelud) | |||
ablative | ապացուցվելուցդ (apacʿucʿvelucʿd) | |||
instrumental | ապացուցվելովդ (apacʿucʿvelovd) | |||
locative | ապացուցվելումդ (apacʿucʿvelumd) |