Definify.com
Definition 2024
incontaminatus
incontaminatus
Latin
Adjective
incontāminātus m (feminine incontāmināta, neuter incontāminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | incontāminātus | incontāmināta | incontāminātum | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta | |
| genitive | incontāminātī | incontāminātae | incontāminātī | incontāminātōrum | incontāminātārum | incontāminātōrum | |
| dative | incontāminātō | incontāminātō | incontāminātīs | ||||
| accusative | incontāminātum | incontāminātam | incontāminātum | incontāminātōs | incontāminātās | incontāmināta | |
| ablative | incontāminātō | incontāminātā | incontāminātō | incontāminātīs | |||
| vocative | incontāmināte | incontāmināta | incontāminātum | incontāminātī | incontāminātae | incontāmināta | |
References
- incontaminatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- incontaminatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- Félix Gaffiot (1934), “incontaminatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.