Definify.com
Definition 2024
insensatus
insensatus
Latin
Adjective
īnsēnsātus m (feminine īnsēnsāta, neuter īnsēnsātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | īnsēnsātus | īnsēnsāta | īnsēnsātum | īnsēnsātī | īnsēnsātae | īnsēnsāta | |
| genitive | īnsēnsātī | īnsēnsātae | īnsēnsātī | īnsēnsātōrum | īnsēnsātārum | īnsēnsātōrum | |
| dative | īnsēnsātō | īnsēnsātō | īnsēnsātīs | ||||
| accusative | īnsēnsātum | īnsēnsātam | īnsēnsātum | īnsēnsātōs | īnsēnsātās | īnsēnsāta | |
| ablative | īnsēnsātō | īnsēnsātā | īnsēnsātō | īnsēnsātīs | |||
| vocative | īnsēnsāte | īnsēnsāta | īnsēnsātum | īnsēnsātī | īnsēnsātae | īnsēnsāta | |
Descendants
- English: insensate
References
- insensatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “insensatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.