Definify.com
Definition 2024
izcepis
izcepis
Latvian
Participle
izcepis (def. izcepušais)
- having roasted, fried, baked completely; indefinite past active participle of izcept
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of izcepis
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | izcepis | izcepuši | izcepusi | izcepušas | |||||
accusative (akuzatīvs) | izcepušu | izcepušus | izcepušu | izcepušas | |||||
genitive (ģenitīvs) | izcepuša | izcepušu | izcepušas | izcepušu | |||||
dative (datīvs) | izcepušam | izcepušiem | izcepušai | izcepušām | |||||
instrumental (instrumentālis) | izcepušu | izcepušiem | izcepušu | izcepušām | |||||
locative (lokatīvs) | izcepušā | izcepušos | izcepušā | izcepušās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||