Definify.com
Definition 2024
izcepušais
izcepušais
Latvian
Participle
izcepušais (indef. izcepis)
- the one having roasted, baked, fried completely; definite past active participle of izcept
Declension
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | izcepušais | izcepušie | izcepusī | izcepušās | |||||
accusative (akuzatīvs) | izcepušo | izcepušos | izcepušo | izcepušās | |||||
genitive (ģenitīvs) | izcepušā | izcepušo | izcepušās | izcepušo | |||||
dative (datīvs) | izcepušajam | izcepušajiem | izcepušajai | izcepušajām | |||||
instrumental (instrumentālis) | izcepušo | izcepušajiem | izcepušo | izcepušajām | |||||
locative (lokatīvs) | izcepušajā | izcepušajos | izcepušajā | izcepušajās | |||||
vocative (vokatīvs) | izcepušo, izcepušais | izcepušie | izcepušo, izcepusī | izcepušās | |||||