Definify.com
Definition 2024
kustējies
kustējies
Latvian
Verb
kustējies
- 2nd person singular past indicative form of kustēties
Participle
kustējies (def. kustējušais)
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of kustējies
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | kustējies | kustējušies | kustējusies | kustējušās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | kustējušos | kustējušos | kustējušos | kustējušās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | kustējušās | kustējušos | kustējušās | kustējušos | |||||
| dative (datīvs) | — | — | — | — | |||||
| instrumental (instrumentālis) | — | — | — | — | |||||
| locative (lokatīvs) | — | — | — | — | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||