Definify.com
Definition 2024
mantīgs
mantīgs
Latvian
Adjective
mantīgs (def. mantīgais, comp. mantīgāks, sup. vismantīgākais; adv. mantīgi)
- rich, wealthy, propertied (having many, usually valuable, possessions, property)
- mantīgi radi ― wealthy relatives
- mantīgs tirgotājs ― wealthy merchant, trader
- buržuāzisko valstu paralmentos lielākoties ir mantīgo šķiru pārstāvju ― in the parliaments of bourgeois countries (there) are mostly representatives of the propertied class
- rich, wealthy (typical of or characterized by, usually valuable, possessions, property)
- viņš velti mēģinājis iestāties Latvijas universitātē; to neļāva ne ģimenes mantīgais, ne sabiedriskais stāvoklis ― he tried in vain to enter the University of Latvia; (but) neither (his) family's wealth situation nor their social status allowed that
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of mantīgs
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
nominative (nominatīvs) | mantīgs | mantīgi | mantīga | mantīgas | |||||
accusative (akuzatīvs) | mantīgu | mantīgus | mantīgu | mantīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | mantīga | mantīgu | mantīgas | mantīgu | |||||
dative (datīvs) | mantīgam | mantīgiem | mantīgai | mantīgām | |||||
instrumental (instrumentālis) | mantīgu | mantīgiem | mantīgu | mantīgām | |||||
locative (lokatīvs) | mantīgā | mantīgos | mantīgā | mantīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||