Definify.com
Definition 2024
nerātnība
nerātnība
See also: nerātnībā
Latvian
Noun
nerātnība f (4th declension)
- (usually in the singular) naughtiness, bad behavior, boldness; (the quality of one who is naughty, who is bold, who likes to joke, to play pranks)
- Vanags viņu paturēja, jo kurš cits gan būtu pieņēmis mazo zēnu, kura nesavaldāmība un nerātnība bija tapusi par parunu? ― Vanags kept him, because who else would take a little boy whose uncontrollability and naughtiness had become proverbial?
- vēl gan gribētos mazliet aktiera bērnības stāsta, kur aktiera valodā un intonācijā, tik daudz šķelmīgas nerātnības un humora ― indeed I wanted a little more of the actor's childhood story, where the actor's language and intonation had so much roguish boldness and humor
- (also plural) instance of bad behavior; prank
- kāpelējām pa trepēm kā matroži, darījām visādas nerātnības, spēlējām kārtis, smēķējām papirosus... ― we (the boys) climbed the stairs like sailors, we did all kinds of bad things, we played cards, we smoked cigarettes...
- naughty, obscene words or expressions
- tad nāca runas pakaļ runai, kurās slavēja jauno pāri un iepina arī vienu otru nerātnību; pie šīm pēdējām jaunavas bikli nodūra galviņas, bet jaunekļi skaļi ierēcās ― then (at the wedding) came (more) speeches after the speech, in which the young couple was praised but also some naughty words were mixed; at (= hearing) them, the maidens timidly bowed (their) heads, while the young men roared (= laughed) loud
Declension
Declension of nerātnība (4th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | nerātnība | nerātnības |
accusative (akuzatīvs) | nerātnību | nerātnības |
genitive (ģenitīvs) | nerātnības | nerātnību |
dative (datīvs) | nerātnībai | nerātnībām |
instrumental (instrumentālis) | nerātnību | nerātnībām |
locative (lokatīvs) | nerātnībā | nerātnībās |
vocative (vokatīvs) | nerātnība | nerātnības |