Definify.com
Definition 2024
netraucējošs
netraucējošs
Latvian
Participle
netraucējošs (def. netraucējošais; adv. netraucējoši)
- not disturbing, not bothering, not interfering; indefinite present active participle of netraucēt
Declension
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of netraucējošs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | netraucējošs | netraucējoši | netraucējoša | netraucējošas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | netraucējošu | netraucējošus | netraucējošu | netraucējošas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | netraucējoša | netraucējošu | netraucējošas | netraucējošu | |||||
| dative (datīvs) | netraucējošam | netraucējošiem | netraucējošai | netraucējošām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | netraucējošu | netraucējošiem | netraucējošu | netraucējošām | |||||
| locative (lokatīvs) | netraucējošā | netraucējošos | netraucējošā | netraucējošās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||