Definify.com

Definition 2024

netraucēt

conjugation of netraucēt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)	IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
1st pers. sg.	es	netraucēju	netraucēju	netraucēšu	—
2nd pers. sg.	tu	netraucē	netraucēji	netraucēsi	netraucē
3rd pers. sg.	viņš, viņa	netraucē	netraucēja	netraucēs	lai netraucē
1st pers. pl.	mēs	netraucējam	netraucējām	netraucēsim	netraucēsim
2nd pers. pl.	jūs	netraucējat	netraucējāt	netraucēsiet, netraucēsit	netraucējiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	netraucē	netraucēja	netraucēs	lai netraucē

CONJUNCTIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	netraucējot		Present Active 1 (Adj.)		netraucējošs
Past	neesot traucējis		Present Active 2 (Adv.)		netraucēdams
Future	netraucēšot		Present Active 3 (Adv.)		netraucējot
Imperative	lai netraucējot		Present Active 4 (Obj.)		netraucējam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		netraucējis
Present	netraucētu		Present Passive		netraucējams
Past	nebūtu traucējis		Past Passive		netraucēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	nebūt jātraucē		Infinitive (nenoteiksme)		netraucēt
Conjunctive 1	neesot jātraucē		Positive Infinitive		traucēt
Conjunctive 2	—		Verbal noun		netraucēšana