Definify.com
Definition 2024
netraucētais
netraucētais
Latvian
Participle
netraucētais (indef. netraucēts)
- definite past passive participle of netraucēt
Declension
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
||||||
| nominative (nominatīvs) | netraucētais | netraucētie | netraucētā | netraucētās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | netraucēto | netraucētos | netraucēto | netraucētās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | netraucētā | netraucēto | netraucētās | netraucēto | |||||
| dative (datīvs) | netraucētajam | netraucētajiem | netraucētajai | netraucētajām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | netraucēto | netraucētajiem | netraucēto | netraucētajām | |||||
| locative (lokatīvs) | netraucētajā | netraucētajos | netraucētajā | netraucētajās | |||||
| vocative (vokatīvs) | netraucēto, netraucētais | netraucētie | netraucēto, netraucētā | netraucētās | |||||