Latvian

Verb

pavēlēt tr., 3rd conj., pres. pavēlu, pavēli, pavēl, past pavēlēju

1. to order, to command (to indicate, to tell what to do)

   pavēlēt kādam ierasties‎ ― to order someone to come

   “dzer!” viņš pavēlēja, un puika attaisīja pudeli un dzēra‎ ― “drink!” he ordered, and the boy opened the bottle and drank

2. (military) to order, to command (to give, to issue a formal order)

   rotas komandieris pavēlēja tālāk neuzbrukt‎ ― the company commander ordered not to attack any further

Conjugation

Derived terms

• pavēle
• pavēlniecība
• pavēlniecisks
• pavēlnieks, pavēlniece

References

1. ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “vēlēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7